ASV prezidentu militārais "Ahileja papēdis"

ASV prezidentu militārais "Ahileja papēdis"

Pētījums

Hirosima un Nagasaki, Vjetnama, Persijas līcis, Afganistāna ir vietas un valstis uz Zemeslodes, kurās kāds no amatā esošajiem ASV prezidentiem ir izvērsis lielas militāras operācijas. Šis ir viennozīmīgi viens no visinteresantākajiem materiāliem, ko esmu līdz šim pētījis un gatavojis. Šoreiz pētījumā izmantošu astrokartogrāfijas metodi, kas pēc katras personas dzimšanas datiem uzrāda attiecīgās personas sajūtas, reakcijas un izpausmes konkrētos ģeolokācijas punktos uz Zemeslodes. Tādējādi mēģināšu noskaidrot, kāpēc tieši konkrētam prezidentam kāda no augstāk pieminētājām valstīm ir kā sarkana lupata matadora rokās, kā Ahileja papēdis – izaicinoši vājā vieta.

Šajā rakstā pētīšu šādus bijušos ASV prezidentus: Hariju S. Trūmenu, kas ir atbildīgs par atombumbu “Resnuļa” un “Mazā zēna” uzmešanu attiecīgi uz Nagasaki un Hirosimu, dažu dienu laikā izdzēšot 355 tūkstošus cilvēku dzīvību, Deividu Dvaitu Eizenhaueru, kurš iesaistījās, un Džonu Fidžeraldu Kenediju, kurš intensificēja ASV iesaisti Dienvidvjetnamas koalīcijas pusē nežēlīgajā 2. Indoķīnas karā, kas labāk zināms kā Vjetnamas karš, kurā amerikāņi zaudēja ap 50’000 dzīvību, bet karā kopumā bojā gāja ap 1,5 miljoniem cilvēku (kopējais upuru skaits tiek lēsts ap 3,5milj.) un Džordžu Volkeru Bušu jaunāko, kas pēc 2001.gada 11.septembra terorakta Ņujorkā, ķerot teroristu Osamu bin Ladenu iebruka radikālā islāma fundamentālistu kustības Taliban pārvaldītajā Afganistānā, vēlāk arī Irākā, gāžot Irākas diktatoru Sadamu Huseinu. Kā arī pētījuma beigās apskatīšu, ko liecina šī brīža ASV prezidenta Džo Baidena astrokartogrāfijas karte aktuālo notikumu kontekstā.

Laimīgāk kārtā man ir visu šo ASV prezidentu dzimšanas dati, cerams, ka puslīdz precīzi, jo kā mēs visi zinām, astroloģijā laika precizitātei ir izšķiroša nozīme.

Harijs S. Trūmens (amatā 04.12.1945.-20.01.1953.), Nagasaki un Hirosima

Veroties prezidenta Trūmena dzimšanas kartē pirmais, kas izceļas, ir ļoti izteikta 8.Māja, kurā atrodas retrogrāds Merkūrs, kas ir savienojuma aspektā ar Plūtonu Dvīņos. Vienkāršāk sakot, “īstākais” cilvēks, kam nospiest iznīcinošo atombumbas palaišanas pogu. Kaut arī viņam varētu piesiet maniakālas tieksmes, uz ko norāda Saules un Neptūna savienojums 8.Mājā, papildus vēl veidojot kvadrāta spriedzes aspektu ar Marsu un opozīciju ar Melno Mēnesi Lilitu, viņa mērķis, ja es drīkstu izteikties Trūmena vietā, drīzāk ir rīkoties “labākas rītdienas” vārdā, jo viņa dzīves fokuss ir tēmēts uz savas misijas apziņu, ka viņa pienākums ir aizstāvēt visaugstākos principus, tādejādi sasniedzot savus mērķus, kas kalpos visu labā. Šī apziņa neizskatās mānīga. Paņēmieni, kā to realizēt, gan var tikt izvēlēti ačgārni.

Trūmena dienas astrofons gan 1945.gada 6.augustā, gan 9.augustā pārsvarā ir harmonisks. Ja es nezinātu, kas viņa vadībā ir noticis, teiktu, ka kopumā ļoti veiksmīgas dienas, tik maksimāli jāizvairās no nepareizu lēmumu pieņemšanas un falšām ekscentritātēm. Jo pirmkārt, 6.augustā 1945.gadā sākās Dižčiks un tranzīta aktuālais Merkūrs veidoja tuvu kvadrāta spriedzes aspektu ar Trūmena dzimto retrogrādo Merkūru – pilnīga katastrofa svarīgu lēmumu pieņemšanai (spriedze + retrogrādums = nepārdomāta steiga, nemiers rīkoties), un otrkārt, izklīstošs tranzitējošā Neptūna spriedzes aspekts no 12.Mājas ar Venēru norāda uz tādu kā fanātisku iekšējo sajūtu, iespējams apmātu neprātu. Iedomājieties paši, kādas sajūtas jums rastos, ja jūsu lēmuma rezultātā tiktu nomesta atombumba. Baisi.

Ja klasiskā astroloģija pamatā mēģina izskaidrot cilvēka iekšējo un ārējo procesu potenciālu manifestēšanos, tad astrokartogrāfijas metode palīdz konstatēt tā paša cilvēka iespējamās izpausmes plašākā laiktelpas mērogā, dažādās pasaules malās.

Kā redzams šajā astrokartogrāfijas attēlā, tad pēc Trūmena dzimšanas datiem viena no visnegantākajām planētu kombinācijām – Saturna un Plūtona līniju krustošanās atrodas tieši pašā Japānas piekrastē, pie Nagasaki. Turpat netālu Austrumķīnas un Dzeltenajai jūrai cauri iet Marsa līnija. Kā zināms romiešu mitoloģijā Marss ir kara dievs. Šīs Plūtona un Saturna līnijas norāda, ka persona visdrīzāk centīsies izpaust to raksturotās īpašības, kuras aprakstīšu tālāk tekstā, savukārt Marsa līnija norāda, ka cilvēks gribēs saglabāt rīcības kontroli un pēdējo gājienu, tā teikt.

Trūmens un Japāna

Te neliels atkāpes piemērs, lai astrokartogrāfijas atainojums kļūtu izprotamāks. Citam ASV prezidentam Džonam Kenedijam, par kuru stāstīšu nākamajā rakstā, pēc astrokartogrāfijas metodes Plūtona līnija iet gar Dallasu. Tiem, kam varbūt piemirsies, tad varu atgādināt, ka atentāts pret viņu tika veikts tieši šajā ASV pilsētā. Te gan uzreiz jāatzīmē, ka tas būtu pilnīgi aplami uzskatīt, ka viņam tur nekad nevajadzētu braukt. Šoreiz tas vienkārši liktenīgi sakrita ar vairākām spriedzes aktualitātēm viņa dzimšanas kartē tajā laikā. Citiem vārdiem, uz vietām, kur nebūtu ieteicams braukt vai ilgi uzturēties, noteikti nebūtu ieteicams braukt vai ilgi uzturēties, ja attiecīgā laika nogrieznī ir individuāls spriedzes pilns astrofons.

Atpakaļ pie Trūmena. Kā no Trūmena puses viss varēja izskatīties, kādas izpausmes viņā varēja veidoties šo līniju “ietekmes” rādiusā, ņemot vērā konkrēto samilzušo kara situāciju un notikumus, konkrētajā ģeogrāfiskajā lokācijā? Tā kā mēs zinām lokāciju, ka karstais punkts tajā brīdī bija Japāna un ar to saistītie notikumi, tad mēs skatāmies tieši šo reģionu viņa astrokartogrāfijas kartē.

Tātad, tas viņā varēja radīt iekšēju cīņu par savu autoritāti, kad pieņemot ļoti stingrus mērus, cilvēks cenšas kompensēt savas personiskās nedrošības. Jūtot sevī apspiestas tieksmes, gribas apspiest citus vai likt citiem ciest. Pie šāda novietojuma un ieņemamā varas amata pozīcijas, ir redzams, ka cilvēks neliksies mierā, kamēr neizpaudīs savu iekšēji urdošo tieksmi. Tas ir no vienas puses. Papildus, no otras puses, cilvēkam izpaužoties attiecīgo līniju reģionā rodas brutālas sāncensības sajūtas, pretošanās saprātam. Cilvēku vedina izdarīt kaut ko, kas nav īsti pareizi. Cilvēkam var likties, ja viņš nerīkosies stingri un izlēmīgi, citi viņu nenovērtēs un uzskatīs par vāju. Un vēl no trešās puses, cilvēkam var rasties spēcīgas sajūtas cīnīties nācijas vārdā, kas pilnībā pārņem prātu (te iederētos tas krievu teiciens, ja spēks ir, tad prāts nav vajadzīgs), aizmirstot blakus lietas. Ja cilvēks izjūt dusmas, nicinājumu, sāncensību, tad viņš vēlēsies ātrāk visu nokārtot, ar spēku, punkts un āmen.

Es šeit neiztirzāšu vēsturi, kurš vai kura puse kā rīkojās, vai kurš, kādus lēmumus secīgi pieņēma. Es kopējus secinājumus arī nevēlos tendenciozi izvirzīt. Par to spriediet paši, tik norādu, ka tā kā šim cilvēkam bija deleģēta vara pieņemt ārkārtīgi svarīgus lēmumus, tad viņa individuāli “vājais” jeb tieksmes punkts izpaudās tieši tur, kur iznīcinošās atombumbas nokrita. Cik tas bija tieši viņa lēmums, cik padomdevēju, tas ir vēsturnieku ziņā. Katrā ziņā vēlāk dažādos sabiedrības ešelonos šī lēmuma pareizība tika ļoti apšaubīta.

Piemēram, ja mēs paskatāmies attēlā uz Japānas ziemeļiem, tad redzam, ka tur pāri iet Venēras līnija. Tā kā Dzimšanas kartē Venēra Trūmenam ir harmoniska, tad tur viņš visdrīzāk atombumbu nebūtu metis. Protams, es saprotu, ka mērķi bija stratēģiski.

Pirmās sadaļas nobeigumā tik gribu pieminēt, ka Trūmenam ar to nebija gana. Kā redzam, līnijas, kas iet gar Japānu, turpinās arī Korejas pussalā un kā zinām, tad Korejas karā (1950.-1953.) Dienvidkorejas puse tika atbalstīta ar ANO spēkiem, kas pamatā (90%) sastāvēja no ASV karavīriem.

Te gan jāpiezīmē tāda svarīga nianse, ka līdz pat PSRS sabrukumam, Amerikā bija ļoti liela ažiotāža un saspringums sabiedrībā par komunisma izplatīšanos un invāziju pasaulē, tāpēc, pieļauju, ka reakcijas uz katru režīmu, kas pagriezās komunisma virzienā, tika reaģēts iesaistoties pretsparā.


Dvaits Deivids Eizenhauers (amatā 20.01.1953.-20.01.1961.),

Džons Fidžerals Kenedijs (amatā 20.01.1961.-22.11.1963.), Vjetnama

Abi šie ASV prezidenti Vjetnamas kara kontekstā ir jāskatās kopā, jo Eizenhauers 1955. gada 1.novembrī nosūtīja grupu ASV speciālistu vietējo atbalstāmo vjetnamiešu karavīru apmācībai. Šī tiek uzskatīta kā pirmā ASV iesaiste 2. Indoķīnas karā. Līdz Kenedija ievēlēšanai Vjetnamā atradās ap 900 šo atbalsta speciālistu, taču Kenedija laikā to skaits tika krietni palielināts līdz pat 16’000. Pie tam Kenedija laikā tika īstenotas pirmās nelielās militārās operācijas no šo speciālistu puses.

Kaut arī lielākā asinsizliešana Vjetnamas karā amerikāņu pusē notika nākamā prezidenta Lindona Džonsona laikā, kā arī vēlāk Ričarda Niksona laikā, kurš piesegā vēl īstenoja CIP operācijas Kambodžā un Laosā, tomēr tā būtu tālāka un padziļināta analīze. Šoreiz es pieturēšos pie manis izvēlētajiem personāžiem. Un te Vjetnamas kara sakarā vairāk pievērsīšos tiem prezidentiem, kuri uzsāka iesaisti.

Principā Eizenhaueru daļēji uzreiz var atmest, jo viņa vadībā amerikāņi situāciju neeskalēja un neveicam militāras misijas, bet vairāk bija kā atbalsta un apmācību grupas Dienvidvjetnamas pusei. Uzreiz varu piebilst, ka gan Otrā pasaules kara kontekstā, gan Vjetnamas, Korejas kara un citu operāciju pamatmērķis šajās desmitgadēs bija cīņa pret komunismu. Kur nāca komunisti pretī, tur amerikāņi ar sabiedrotajiem centās nostāties pret vai atbalstīt tos, kas cīnās pret.

Dvaits Eizenhauers

Par Dvaitu Eizenhaueru no astroloģijas puses varu teikt, ka diplomātija un vērtību aizstāvība viņa dzīvē varēja ieņemt nozīmīgu lomu, varbūt pat būt prioritāras. No viņa dosjē tieši izriet, ka galvenās prioritātes bija nepieļaut komunisma izplatību – vērtības un mājās sabalansēt budžetu – finanses. Viņš varēja būt tāds kā vidutājs, kas iesaistās konfliktos, pats it kā nesaasina un neuzņemas vadību, bet stingri iestājas un atbalsta sev tīkamo pusi. Stingrs arī savā stājā, taču pieļaujami manipulējams, ja tiek pārliecināts par vienu vai otru lietu, it īpaši, ja tā saskan ar viņa paša redzējumu, tad visdrīzāk savu lēmumu nemaina. Izskatās, ka viņam varēja būt raksturīgs pretējs pasaules redzējums ar partneriem. Īpaši, ja kaut kur blakus ir ausī čukstoši savu interešu lobiji. Pasaules redzējums var arī nesakrist ar tautu, taču viņam kaut kā veiksmīgi izdodas nokomunicēt šos jautājumus pamatojot ar ekonomiskiem un ideoloģiskiem argumentiem.

Vidutājs kaut kādā mērā cenšas panākt līdzsvaru un tā kā viņa Jaunmēness ir savienojumā ar Urānu, tad nav brīnums, ka viņa prezidentūrā tika pieņemti lēmumi ātri sekot un neatpalikt kosmosā no sovjetiem un tika izveidota NASA. Citiem vārdiem sakot, ja jums būtu kāds oriģināls, ar tehnoloģijām vai kosmosu saistīts priekšlikums, tad no šī prezidenta finansējuma akceptu būtu ļoti viegli dabūt.

Kā jau minēju, Vjetnamas kara kontekstā ne ar ko lielu neizcēlās. Pirmajā Indoķīnas karā atbalstīja frančus, kad francūži aizgāja no Vjetnamas, tad jau Otrajā Indoķīnas karā dislocēja augstāk minēto atbalsta grupu, kas militārās operācijās viņa prezidentūrā neiesaistījās.

Eizenhauers un Vjetnama

Attēlā mēs redzam pēc Eizenhauera dzimšanas datiem izveidotu astro-kartogrāfijas attēlu. Lielākajā iezīmētajā četrstūrī pieļaujamais līniju rādiuss ietver Vjetnamu. Trūmena Saturna līnija vairāk norādīja uz stingru paša iniciatīvu un rīcību, tad Eizenhauera Saturna līnija vairāk izpaužas kā nopietnas klātbūtnes žests un atbalsts sabiedrotajiem, bet ne tieša vai agresīva iesaiste. Mazajā četrstūrī virs Korejas pussalas mēs redzam izteiktu Marsa līniju. Eizenhauera Marss ir ļoti spēcīgā un harmoniskā novietojumā viņa dzimšanas kartē, tāpēc uz karošanu viņš īsti nav tendēts. Drīzāk caur racionālu un pārdomātu pieeju atrast izeju problēmām. Viņam tika piedāvāts nomest atombumbu uz Korejas pussalu, lai izbeigtu Korejas karu, bet viņš atteicās. Tā vietā tika meklēti risinājumi pamiera noslēgšanai, ko pusgadu pēc viņa ievēlēšanas karojošām pusēm izdevās panākt, pieņemot Indijas pamiera piedāvājumu, kā trešo pusi iesaistot ANO pavēlniecības (Command) spēkus, kas demilitarizētajā zonā darbojas vēl šobaltdien.

Džons Fidžeralds Kenedijs

Džons Kenedijs tādā ziņā ir daudz pretrunīgāka personība, jo viņam, līdzīgi kā Trūmenam ir izteikta dzīves sfēra, kas atbildīga par fundamentālām pārmaiņām, kas saistītas ar citu turēšanu zem kontroles. Te pamatjautājums ir – kas man būs pretī atbalstot otru, vai otrs novērtēs un cienīs manus centienus. Dzīves progress veidojas caur sliktām un negatīvām pieredzēm. Dzīvē nākas saskarties un risināt daudz sarežģītus un piņķerīgus jautājumus. Un, ja runa ir par karošanu, tad arī Marsam atrodoties 8.Mājā, kara iznīcības un nāves jautājumi kļūst aktuāli, kuriem pieeja ir tāda – pārstājam runāt aplinkus, bet ķeramies pie lietas. Tam visam pa vidu klāt nāk Melnā Mēness Lilitas liela spriedzes ietekme, kurai pretī nostājies negaidītu dzīves pavērsienu nesējs Urāns, veidojot diezgan intensīvu vairāku planētu spriedzes konfigurāciju.

Par pretrunīgumu runā ne tikai letālais atentāts pret viņu, ko pieminēju rakstu sērijas pirmajā daļā, bet arī tas, ka viņa prezidentūras laikā starptautiskajā arēnā norisinājās vairāki saspīlēti notikumi. Korejas pussalā vēl atradās 50’000 ASV karavīru, Vjetnama palika arvien karstāks kartupelis, neveiksmīgā Cūku līča invāzijas operācija Kubā, kam vēlāk sekoja Kubas raķešu krīze, kad, šķiet, pasaule bija 5 minūšu attālumā no atomkara starp PSRS un ASV, kā arī 1961.gadā sāka celt Berlīnes mūri. “Visur vieni vienīgi komunisti”, viņš noteikti domāja.

Kā vēstures avotos rakstīts, tad vēl vienu neveiksmi viņš politiski nevarēja pieļaut, tāpēc esot pieņemts lēmums apturēt komunistu izplešanos Indoķīnas pussalā. Tiešu karadarbību viņš nevēlējās izvērst, jo par piemēru kalpoja franču pieredze, kas Vjetnamā lēja asinis Pirmajā Indoķīnas karā. Tāpēc tika meklēti citi risinājumi, kā piemēram, “Zaļo berešu” (īpašo uzdevumu vienība) sūtīšanu konkrētās misijās. Taču, kā liecina avoti, tad Dienvidvjetnamas puse bija pārāk korumpēta, pārāk neuzticama un vāja, kas savukārt Kenedijam lika arvien vairāk iesaistīt militāros speciālistus.

Uz to arī norāda viņa astrokartogrāfijas karte šajā reģionā. Attēla kreisajā pusē ir redzams Ziemeļamerikas austrum krasts un Karību jūras reģions, labajā pusē Dienvidaustrumāzija. Labās puses attēlā mēs redzam Saturna līniju, kas no Vjetnamas pa labi iet caur Dienvidķīnas jūru, pieļaujamā rādiusā robežās, kā arī smalkākās aspektu līnijas, kuras šķērso Laosu, Kambodžu un Vjetnamu.

Kenedijs un Karību jūras reģions (pa kreisi) un Dienvidaustrumāzija (pa labi) 

Treknākā Saturna brūnā līnija norāda, ka cilvēks problēm-jautājumus grib risināt tieši, skaidri un gaiši. Iespējams, ka ir pārliecība, ka, ja šo es atrisināšu, tad manas saknes neviena vētra neizraus – lasi, būs iespēja iegūt cienījamu politisko kapitālu. Taču viss nav tik vienkārši, jo šī līnija nesola vieglus panākumus šajā reģionā, cilvēks drīzāk nonāk situācijā, kur var justies atstāts viens, “pamests zem tanka”, kā saka. To arī pierāda fakti, ka visi centieni, atrisināt konfliktu bez lielas pašu amerikāņu iesaistes, nelikās daudzsološi, ņemot vērā pašu vjetnamiešu neorganizētību, taču no otras puses bija skaidrs, ka pēc franču pieredzes bez lielas asinsizliešanas ārā netikt.

Smalkākā Saturna brūnā līnija norāda uz lielu brieduma, paļāvības pārbaudi un gatavību nopietni iesaistīties. Ir skaidrs, ka “šis būs pa īstam”. Savukārt, smalkākā Neptūna violetā līnija norāda, ka pat izsvērtākie plāni var izšķīst, jo realitātē izstrādātie plāni un risinājumi nestrādā. Daudz nezināmā. Neesmu vēl džungļos bijis, bet pieļauju, ka džungļos viss neparedzamais var notikt.

Otrās sadaļas nobeigumā, pievēršoties attēla labajai pusei varu teikt, ka Kuba Kenedijam varēja kļūt par tādu liktenīgo izaicinājumu un arī neveiksmju punktu. To atspoguļo melnās līnijas, kas iet tieši blakus Havanai. Un tā arī tas bija, jo Cūku līča invāzijas operācija izgāzās. Kenedijam bija plāns iebrukt Kubā un gāzt revolucionāra Fidela Kastro režīmu. Šī neveiksme savukārt pagrieza ASV, Kubas un PSRS attiecības citos rakursos un noveda pie Kubas raķešu krīzes 1962.gadā.

Labās puses kartē ir redzama ASV pilsēta Dallasa, kurā tika veikts atentāts pret Džonu Kenediju. Tieši cauri pilsētai iet līnijas, kuru skaidrojums ir sastapšanās ar rūgtu dzīves pieredzi, kad nākas saskarties ar pagātnes rīcībā balstītiem rezultātiem. Šīs līnijas apvidū ir iespējams gūt lielu apbrīnu, bet ar slēptiem motīviem. Tā ir kā sastapšanās ar savu ēnas pusi. Nedaudz attālāk no pilsētas, bet vēl darbības rādiusā atrodas Plūtona līnija, kas ļoti vispārīgā nozīmē simbolizē nāvi, šīs epizodes kontekstā – slēptu ienaidnieka atentātu. Izcelsme var nākt no sektām, kulta grupām un tamlīdzīgi, un ir zināms, ka slepkava ir bijis sazvērestību teoriju piekritējs, tāds kā apmātais. Plūtons arī simbolizē lielas pārmaiņas un transformāciju – no dzīvo pasaules uz aizsauli.

Kenedija dzimšanas karte uzrāda, ka Kenedijs kā prezidents visdrīzāk centās būt tuvāks tautai, taču vienlaicīgi stingrs un izlēmīgs prezidents, kas savukārt ar viņa paša temperamentu varēja iekšēji konfliktēt. Kā jau minēju iepriekšējā rakstā, tad tas nekādi nenozīmē, ka viņš šajā reģionā nedrīkstētu ne kāju spert. Viņa dzīves kontekstā sakrita vairākas lietas. Pirmkārt, un pamatā, šī reģiona akcenti izrietot no Kenedija dzimšanas datiem, otrkārt, ļoti saspringtais individuālais astrofons, šajā laikā viņa Horoskopā (Dzimšanas kartē) aktīvi bija vairāki lielo un tālo planētu spriedzes aspekti, tātad, lai notiktu notikums ir jābūt notikuma palaidējmehānismam jeb aktivizācijas impulsam, ko rada tranzitējošās planētas, ceturtkārt, viņa līdzšinējā politika un ap to virmojošās sazvērestības, kas kādā sabiedrības daļā radīja agresīvu pretreakciju, un, piektkārt, var pieminēt, ka cilvēkiem ar īpaši akcentētu 8.Māju Horoskopā ir lielāka iespējamība, ka pret viņiem var tikt veikta atriebība vai atentāts. Tur gan ir jāsakrīt tad arī iepriekš uzskaitītajiem punktiem – iedzimtajam, laikam, vietai un apstākļiem. Kenedijs tādā ziņā, lai vieglas, ir izcils piemērs astrologiem un citiem pētniekiem.


Džordžs Volkers Bušs jaunākais (amatā 20.01.2001.-20.01.2009.), Afganistāna un Irāka un

Džozefs Robinets Baidens-mūsdienas (amatā no 20.01.2021.-...)

Iepriekšējās raksta sadaļās apskatīju Japānu un Vjetnamu un tur izvērstās ASV militārās karadarbības. Šajā, noslēdzošajā sadaļā apskatīšu militāros konfliktus, kas tuvāki mūsdienām un pavisam nesen noslēdzās – nu jau kādu laiku atpakaļ Irākā un pagājušogad Afganistānā (ilgākais karš ASV vēsturē). Abus šos karus uzsāka tā laika ASV prezidents Džordžs Bušs jaunākais.

Džordžs Bušs jaunākais

Jau savas prezidentūras iesākumā Džordžam Bušam nācās pieredzēt 11.septembra teroraktus Ņujorkā un Vašingtonā 2001.gadā, kā rezultātā pirmo reiz NATO vēsturē tika iedarbināts 5.pants un ASV ar sabiedrotajiem atbildes gājienā iebruka Afganistānā, piesakot karu terorismam un tvarstot tolaik meklētāko teroristu pasaulē – Osamu bin Ladenu. Pats terorakts apvij daudz nezināmā par to patiesajiem organizētajiem un iznākumu, piemēram, kāpēc sabruka ne tikai tērauda skeleta “Dvīņu torņi”, bet arī atsevišķas blakus esošās ēkas, kuras nebija tiešā trieciena ietekmē vai kāpēc Vašingtonā nokritusī lidmašīna ļoti asimetriski iebrucināja Pentagona vienu korpusu, bez pašas lidmašīnas atlūzām? Par to gan šeit nespekulēšu. Sazvērestības teorijas lielākoties izrādās tikai sazvērestības teorijas. Lielākoties.

Bušs un Tuvie Austrumi, Centrālāzija

Tas par, ko es varu spriest ir zināmais. Buša jaunākā administrācijas laikā ASV ar sabiedrotajiem izvērsa karus gan Afganistānā, gan Irākā. Šajā attēlā mēs redzam Tuvo austrumu un Centrālāzijas reģionu. Lai nejauktu galvu, galvenajām, treknākajām līnijām pievienoju tikai šaurākās spriedzes aspektu līnijas, jo runa pamatā šajā rakstu sērijā ir par ASV prezidentu izvērstajām karadarbībām. Taču cauri Irākai Bušam jaunākajam iet pietiekami daudz harmonisko aspektu līnijas, kuras attēlā nav redzamas. No tā es virspusīgi secinu, ka karošana Afganistānā viņam bija principa un nācijas “atriebes” jautājums, taču iebrukums Irākā jau blakus nesa arī intereses. Intereses, kas ir militāru un politisku ieganstu un operāciju aizsegā.

Runājot par Afganistānu no individuālā, prezidenta skatu punkta, viņam bija svarīgi parādīt gan ASV spēku, gan paša stingru izlēmību kā līderim. Par to liecina sarkanā Marsa līnija tieši pāri Afganistānai. No tā es secinu, ka rodoties vajadzīgajiem apstākļiem – teroraktam mājās, viņam divreiz nebija jāsaka, lai dotos kaujā uz šo reģionu.

Bušam dzimšanas kartē ir ārkārtīgi spēcīgs Plūtons Lauvas zīmē savienojumā ar Merkūru, netālu no Ascendenta, kas nozīmē, ka varas izpausme, izrādīšana, komunicējot pietiekami arogantā, pārliecinošā un augstprātīgā manierē ir svarīgāka par būšanu augstā amatā. Amata priekšrocības ir paša tieksmju piepildījums, bet ne mērķis. Šādam cilvēkam patīk savu ietekmi virzīt citu virzienā un kā laikabiedri atceras, tad Džordžam Bušam ir paticis dot dažādas dīvainas iesaukas citu valstu līderiem vai tiem savdabīgā veidā pieskarties. Piemēram, veicot nedaudz neveiklu plecu masāžu Vācijas kanclerei Merkelei, ierodoties sanāksmju telpā.

Vienas no vissvarīgākajām lietām, īpašībām viņam esot bijušas punktualitāte, disciplīna, precīza dienas rutīna un “loģika” (redzams gan, ka pēc savas izpratnes), par ko liecina šis Plūtona un Merkūra savienojums Personības sfērā horoskopā, kā arī neaspektētais Saturns, kas atbildīgs par viņa ikdienas rutīnas gaitām. Viņa administrācijā personāls nedrīkstēja dot minējumus vai izteikties varbūtībās, visam bija jābūt skaidri un loģiski. Viņš neauklējās ar politkorektumu, bet tieši un bez mazākās kautrības izteica savas domas vai izjautāja par aktuālo jautājumu.

Pētot viņa dzimšanas karti būtu diezgan interesanti paralēli lasīt viņa biogrāfiju, taču nevēlos ieslīgt jau citā tematā, tik norādīt uz viņa paša īpašībām, kas lielā mērā noteica lēmumu pieņemšanas raksturu. Starp citu, ārējā izlēmība un tāds optimistiskais, brīžiem nenopietnais tēls, dziļāk iekšēji slēpj diezgan emocionāli uzvilktu personību, kas diezgan ātri var aizsvilties. Tātad, kaut arī pats deklarē, ka lēmumi jāpieņem uz loģikas, faktu un izpratnes pamata, ir redzams, ka fonā var slēpties un diezgan spilgti izpausties nepārdomātība, stūrgalvība, šaubas, svārstība, impulsivitāte un lielummānija. Uguns pakulās, kā saka, sliktākajos brīžos.

Atgriežoties pie astrokartogrāfijas un Buša personības, kā es to redzu, tad pie visiem tā brīža apstākļiem diez vai kāds būtu spējis Bušu pārliecināt par citu rīcību. Un vēl jautājums, vai vispār vajadzēja? Varbūt tas bija pareizs lēmums. Lai gan grūti spriest, ko Bušs būtu darījis, ja Taliban izdotu bin Ladenu. Jo iebrukums notika pēc Taliban atteikuma izdot Osamu. Tālākā Afganistānas misija darbojās ar ANO drošības padomes mandātu, NATO 5.panta aktivizācijas realizāciju un citu sabiedroto valstu atbalstu. Kā tagad smej, pat Putins tolaik bija ASV atbalstītājs. Vismaz idejiski. Iespējams tāpēc, ka pats idejas vārdā varēja īstenot iekšpolitisku “cīņu pret terorismu”.

Nedaudz atkāpei. Ja salīdzina Bušu jaunāko un Vladimiru Vladimiroviču Putinu, tad abiem dzimšanas kartēs ir ļoti spēcīgi Plūtona novietojumi. Bušam tuvu Ascendentam, Putinam tuvu horoskopa zenītam, kas nozīmē, ka viens varu izpauž tieši, kā karognesējs vai vismaz notiekošā gaitas diktētājs – līderis laukumā, tad otrs, sēžot tronī varu akumulē un izpauž to caur stingri izvēlētu cilvēku loku. Analoģijā ar sendienu valdniekiem, viens gūst savu slavu un varenību ar rīcību, piedaloties kaujās kā vadonis, kam seko, otrs paliek savā postenī un vada notikumus pašam tieši neiesaistoties epicentrā un, kam laurus atnes citi. Viens saka – visi aiz manis, otrs – visi hierarhiski zem manis.

Vēl pieminot Džordža Buša izpausmes Afganistānā caur viņa horoskopu, ir secināms, ka ne tikai iebrukums bija kā atbildes solis par teroraktiem ASV, bet arī, un nebūsim naivi, lai arī cik žēl upurus un cik nežēlīgi šie terorakti bija Ņujorkā, tas tomēr bija placdarms Bušam un republikāņiem, no kura būvēt un/vai nostiprināt politisko kapitālu, it īpaši, jo salīdzinoši nesen viņš bija stājies amatā. Šajā situācijā panākumi Afganistānā viņam varēja radīt pārliecību un iedrošinājumu tālākiem soļiem, piemēram, iebrukumam Irākā, kad tika gāzts un nonāvēts tās autoratīvais līderis Sadams Huseins. Kas neizdevās tēvam, izdevās dēlam. Tā arī to vēstures kontekstā var nenopietni dēvēt.

Tas ir tikai mans viedoklis, bet vadoties pēc vēsturiski notikušā un redzamā attēlā, es domāju, ka bez iedrošinājuma gūšanas Afganistānā – ja tur amerikāņi nebūtu nostabilizējuši savas pozīcijas, tad Bušs diez vai būtu izvērsis vēl vienu karadarbību (2003.-2011.) netālu esošajā Irākā.

Kā jau minēju iepriekš, tad ir norādes par to, ka Bušam ASV vārdā visdrīzāk bija savas intereses Irākā. Ziņās, protams, dzirdējām cīņu pret terorismu, Al-kaidu un iespējamo ķīmisko ieroču esamību Huseina rokās, kas vēlāk izrādījās nepatiesība. Nevar noliegt, ka liela daļa no tā arī bija tiesa, taču biezā melnā līnija attēlā norāda, ka šis reģions līnijas darbības rādiusā fokusējas uz personas intensificētu tieksmi būt agresīvam, izpaust savu varu.

Līdzīgi bija Trūmenam ar Japānas dienvidiem. Šeit gan atšķirība ir tāda, ka Bušam šeit tas izpaužas kā "varas deficīta sindroms", ja tā var izteikties. Citiem vārdiem, cilvēks šeit jūtas tā, ka var kampt un kampt, pat rīkoties despotiski, nerēķinoties ar kopējiem zaudējumiem, un, ka savas varenības izpausme šeit dos vajadzīgo atbalstu un apbrīnu sabiedrībā. Es nezinu vai Bušs tā rīkojās, to zina tikai viņš pats, bet no šim pozīcijām izvirzot savu autoritāti priekšplānā, pats, savukārt, iespējams meklē arī atkāpšanās ceļus ar mazākajiem politiskajiem (reitingu) zaudējumiem.

Salīdzinot Marsa līniju pār Afganistānu un šo Plūtona līniju pār Irāku, tad vienkārši sakot, Afganistāna viņam ir karošanas vieta, bet Irākā jau tiek meklēts varoņstāsts, kā piemēram, lielā neģēļa un ļaundara Sadama Huseina gāšana. Un kā no vēstures ir labi zināms, tādā ziņā cilvēks diži nav mainījies, katram vadonim vai līderim ir nepieciešama sava trofeja un uzvara pār lielo ļaunumu un ienaidnieku robežu pretējā pusē.

Pētījuma nobeigumā apskatīšu šī brīža ASV prezidenta astrokartogrāfijas karti un kontekstā ar aktuāli notiekošo pasaulē sniegšu savu komentāru.

Džozefs jeb Džo Baidens

Līdz šim esošais ASV prezidents Džo Baidens nav izvērsis nevienu karadarbību pasaulē. Tieši otrādi, izbeidzis karu Afganistānā, kad strauji un neviennozīmīgi vērtētā kārtā atsauca militāros spēkus no turienes, kas radīja zināmu haosu un apjukumu sabiedroto vidū. Par to varētu liecināt gaiši zilā Urāna līnija, kas pēc Baidena dzimšanas datiem iet cauri Afganistānas galvaspilsētai Kabulai. Tātad, viņa rīcība šajā reģionā ir raksturojama kaut kādā mērā iepriekš neprognozēta, strauja un jukas radoša. Saules un Venēras līnijas liecina, ka Baidens šajā reģionā vēlas rīkoties pārliecinoši, atbildīgi, rūpējoties par savas valsts interesēm.

Attēlos redzami divi pasaules reģioni, kas šobrīd ir ASV ārpolitikas aktualitāšu epicentrā. Pirmajā, Austrumeiropa – Ukraina un Krievija un tālāk tekstā nākamajā attēlā, Austrum, Dienvidaustrumāzija – uzmanības centrā šobrīd galvenokārt Ķīna un Taivāna. Noteikti arī pārējās reģiona valstis, piemēram, Indija, Dienvidkoreja, Japāna kā galvenās sabiedrotās. Biezākās līnijas ir horoskopa pamatlīnijas, šaurākās līnijas šajos attēlos ir spriedzes aspekti.

Baidens un Austrumeiropa, Centrālāzija

Eiropas pusē esmu atzīmējis trīs galvenos punktus, skatoties arī no Baltijas interešu perspektīvas. Caur Baltijas valstīm un daļu Ukrainas cauri iet Neptūna līnija. Tas nozīmē, ka Baidenam šis ir tāds idealizēts, sapņaini patīkams reģions. Tā kā tā ir Partnerības sfēras līnija, tad mēs Baltija un Ukraina esam kā “ideālie” partneri Baidena acīs. Pats pēc savas pieredzes zinu, ka atrasties Neptūna līnijas tuvumā rada sajūtu, ka attiecīgajā vietā “viss patīk”. Tik jāuzmanās no aprakstāmā pārspīlējuma. Tāpēc, es ceru, ka Baidenam tas nav pārspīlēti, caur rozā brillēm. Jo Neptūns simbolizē arī piekrāpšanu un vilšanos. Blakus, paralēli biezajai Neptūna līnijai iet smalkāka, spriedzes Neptūna līnija, tāpēc, kaut arī tiekam (Baltija) idealizēti, tomēr viņa lēmumi mums – Baltijai, arī Ukrainai var nest zināmu vilšanos. Piemēram, saņemt ne to atbalstu vai konkrētus ASV lēmumus, uz ko ceram ideālajā variantā. Taču labā ziņa ir tā, ka tas ir vienīgais spriedzes aspekts pār Baltiju un blakus vēl ir lērums harmonisko aspektu, kas šajā attēlā nav atainoti. No tā secinu, ka visu, ko vēlamies mēs nevaram no Baidena administrācijas dabūt, bet tai pat laikā atbalsts un izpratne Baltā nama Ovālā kabineta saimniekam par šī reģiona valstu vērtībām un nostāju ir pietiekami skaidra un labvēlīga.

Ar Ukrainu ir nedaudz citādāk. Ukrainas austrumos, Donbasā Baidena astrokartogrāfijas kartē ir iezīmējusies Jupitera spriedzes līnija. Iespējams, ka tas norāda uz to, ka palīdzību cīņā par šo reģionu no Baidena pilnā apmērā (piemēram, salīdzinājumā ar NATO dalībvalsti vai Baltiju+Poliju) var arī nesagaidīt vai arī tā palīdzība var nākt par dārgu maksu. Te izšķirošs un pat liktenīgs var būt, kā man izskatās, paša Baidena lēmums, kas var būt pietiekami grūts. Interesanti, ka Baidenam tieši šai Ukrainas daļai iet cauri šī līnija. Bet kopumā, kā mēs to arī dzirdam vārdos, tad atbalsts Kijevai no Baidena un ASV puses ir stingrs. Karte rāda, ka Baidens Ukrainu aizstāvēt ir gatavs, ar kādiem nu līdzekļiem tas iespējams, bet visdrīzāk bez pašu ASV karavīru tiešas iesaistes.

Teikšu godīgi, nedaudz svārstos šajā jautājumā un paskaidrošu kāpēc. No vienas puses es redzu, ka, kaut arī Baidens ir gatavs aizstāvēt Ukrainu, viņš nav gatavs “krist” par to, bet no otras puses Baidena Marsa līnija iet gar Maskavu, ar Plūtona spriedzes aspekta līniju tieši cauri Maskavai. Ļoti vienkārši izsakoties, ar Putinu iziet uz cīņu takas viņš būtu gatavs. Sadot Vladimiram pēc nopelniem, kā saka. Jo? Jo šī Marsa līnija vēsta par pretinieku, ienaidnieku. Marss kā zināms ir kaujas, kara, agresijas simbols. Un šīs līnijas ietekmē attiecības ar otru cilvēku iegūst citu temperatūru, intensitāti, rada nemieru, vēlmi cīkstēties, pārspēt otru, veicina konfliktus un strīdus. Plūtona spriedzes aspekta līnija klāt piedod vēl tādu sakāpinātu enerģiju cilvēku starpā, kas liek pieņemt stingrus mērus. No Baidena puses tas izskatās kā vēlme nolikt Kremļa saimnieku vienreiz pie vietas (protams, objektīvi jāskatās uz ASV valsts kopējo ārpolitiku, ne tikai tās galvas noskaņām, vismaz demokrātijās). Nedaudz pozitīvais visā šajā kopskatā ir tas, ka netālu no šīs Plūtona spriedzes līnijas iet harmoniska Marsa līnija, kas norāda, ka neskatoties uz intensīvo gaisotni, cilvēks spēj profesionāli saturēt sevi rāmjos un izbalansēt nākošo spriedzi, tai pat laikā nezaudējot stingru stāju.

Protams, ka viss jāvērtē ar veselo saprātu un loģiskiem izsvērumiem, tāpēc vismaz Rietumu pasaulē tādas agresīvas, arogantas, autoritatīvas, impulsīvas izpausmes, kas varētu sacelt pasauli kājām gaisā nav pieņemtas un pieņemamas mūsdienās, varbūt izņemot Trampa klaunādes periodu, taču viens ir skaidrs, ka, kaut arī ASV fokuss pēdējās desmitgadēs pārvirzās uz Dienvidaustumāzijas un Klusā okeāna reģionu, Kremlis ar tā saimnieku priekšgalā tieši konkrēti Baidenam ir pretinieks numur viens. Vismaz attieksmes ziņā, īpaši kaitinošs. Pat, ja tā publiskā telpā, ārēji nešķiet.

Un te mēs nonākam līdz šīs sadaļas noslēdzošajai tēmai – Baidens un Āzija. ASV Āzijā ir ļoti daudz interešu, taču noteikti pašā priekšplānā ir attiecības ar šobrīd vienīgo līdzvērtīgo smagsvaru – Ķīnu. Eiropas Savienība kopumā arī ir smagsvars, protams, taču tā ir līdzvērtīgs sāncensis un domubiedrs, bet ne ideoloģisks un draudīgs pretinieks.

Baidens un Āzija

Es neredzu, ka Baidens būtu gatavs militāri karot ar Ķīnu, arī ne Taivānas dēļ. Te spilgti izceļas reģionālās intereses. Ar Dienvidkoreju un Japānu (arī ar Austrāliju) ir izteikts ekonomiskais, ideoloģiskais, sadarbības un sadraudzības jautājums, kur sadarbības partneri viens uz otru paļaujas un vadās pēc kopīgiem labklājības un savstarpējās paļāvības principiem. To simbolizē Jupitera biezā, rozīgā līnija, kas ārpus attēla turpinās gar Austrālijas austrumu krastu.

Tā kā Baidens diez vai brauks uz Ķīnu meditēt vai nodoties garīgām praksēm, kas būtu ieteicams Neptūna līnijas pieļaujamajā rādiusā un, kas pie tam iet netālu no Ķīnas galvaspilsētas Pekinas, tad tas norāda uz nestabilitāti, tādu neskaidru, izplūdušu kontaktu ar šo komunistu lielvalsti. Ekonomiskus panākumus un materiālus labumus, izdevīgumu attiecībās ar Ķīnu, ASV Baidena vadībā diez vai sasniegs. Pārāk daudz neskaidrību, nestabilitātes. Viss iecerētais var vienkārši vienā brīdī izplēnēt. Tāda duāla situācija – ja iestājies par vērtībām, tad tirdznieciskā, materiālā sadarbība izzūd. It īpaši tas var izpausties Honkongas jautājumā, kur arī šī Neptūna līnija iet nomaļus, kā arī uiguru apsiešanas jautājumā Siņdzjanas provincē, kur Baidenam iet cauri divas melnās līnijas, kuras simbolizē cilvēka dziļāku apjausmu par citu ciešanām.

Tieši Taivānas jautājums pašam Baidenam diez vai ir tas būtiskākais, kaut vai salīdzinot ar iepriekš pieminēto Ukrainu. Ja skatās kopējo bildi, tad svarīgāk viņam un, es pieņemu, arī ASV ir šī Taivānas-Dienvidkorejas-Japānas trijstūra stabilitāte, kā ekonomiskās labklājības, demokrātijas un kopīgo vērtību bastions Austrumāzijā. To var nolasīt arī šajā astrokartogrāfijas kartē, lai politiski nebūtu viss pārāk pašsaprotami.

Tādu smagsvara klātbūtni un atbalstu no citas puses dod Indija, kurā Baidens redz ne tikai drošu un vērtībās balstītu sadarbības partneri, bet arī reģionālo stratēģisko partneri, kaut arī zināmas šaubas par Indijas gatavību pārliecinoši rīkoties krīzes situācijā, pieļauju, ka Baidens saglabā, jo Saturna brūnā līnija norāda, ka Indija, iespējams, var negribīgi vēlēties visur pilnībā iesaistīties. Austrālija ir arī nozīmīgs ASV sabiedrotais. Baidena Marsa un Jupitera līnijas, kas iet gar Austrālijas austrumu krastu norāda, ka Baidena vadībā ASV ar Australiju sadarbosies gan militāri, gan ideoloģiski, gan ekonomiski. Gan “QUAD” apvienību (ASV, Indija, Austrālija, Japāna), kuru izveidoja Baraka Obamas laikā, gan “AUKUS” savienība (Austrālija, ASV, Lielbritānija) Baidena astrokartē ir stipri bastioni, uz kuriem viņš droši var balstīt savu ārpolitiku “cīņā” ar Ķīnas ietekmi, pat, ja pašam nav izteikti spēcīgu astrokartogrāfijas radītāju Ķīnā. Savukārt Eiropā lielākais sadarbības partneris noteikti Baidenam ir Lielbritānija un Īrija. Neskatoties uz to, ka Baidena senči nāk no Īrijas, viņš, kā persona Īrijas labā vēlētos darīt visu iespējamo. Par to liecina Jupitera līnija pār Īriju, un arī Skotiju. Liela ietekme Eiropā viņam ir no Helsinkiem līdz Seviļai. Domstarpības, tādas tēvišķas, ne sāncensības, par to kā, ko labāk, viņam var izpausties ar Parīzi. Ko jau redzējām zemūdeņu lietā. Tāds, pa pusei nekāds kontakts viņam uzrādās ar Centrāleiropu. Labi vai slikti, grūti teikt. Laiks rādīs.

Paldies par uzmanību!