Putina noriets I daļa

Putina noriets I daļa

*(Raksts pirmo reiz publicēts 17.02.2022.)

Tā vai citādāk Vladimira Putina ēra Krievijas Federācijas virsvadībā tuvojas izskaņai. Putins vairs nav nekāds jaunais cilvēks. Kā saka, vecums nenāk viens. Arī nelaimes mēdz nākt komplektā. Vairākkārt grozītie Krievijas likumi un konstitūcija arī nāk ar zināmiem galējiem derīguma termiņiem, tā ka vienīgie aktuālie jautājumi visām ieinteresētajām pusēm, izņemot pašu Putinu, ir: cik ilgi vēl un kādā veidā? Uz šiem un citiem saistītiem jautājumiem tad arī mēģināšu šajā rakstu sērijā rast astroloģijā balstītas atbildes.

Ievads. Politiskais fons. Mūsdienas.

Ziemeļatlantijas okeāna abos krastos ne tikai plašā kovid infekcijas slimības izplatība rada raizes un galvassāpes šeit dzīvojošajās, demokrātiskajās sabiedrībās, bet arī no pasaules skatuves priekšplāna nostumtais[1], (runā arī, ka) apbižotais, ar uzmanības, naudas, varas trūkuma sindromu sirgstošais, autoritārais diktators, bijušais KGB aģents, agrāk arī kāda moderna padomju automobiļa stūrētājs[2] un, kā Anna Aplbauma savā rakstā viņu nodēvējusi, nostalģiskais imperiālists[3] –Vladimirs Vladimirovičs Putins.

Krievijā nu jau vesela paaudze ir izaugusi, kā valsts vadītāju zinot tikai Putinu. Vidējā un vecākā paaudze, domāju, ka diezgan labi atceras Putina priekšgājēju, krievu nacionālā dzēriena un danču mīļotāju, prezidentu Borisu Ņikolajeviču Jeļcinu. Toreiz Krievijā bija baigās jukas, bet bija arī naiva cerība pārējai pasaulei, ka izveidosies iespējami “normāla”, demokrātiska, ar dabas resursiem pārbagāta, plaukstoša starptautiskās sabiedrības partnervalsts. Uz to gāja, bet tad pārdomāja.

Šobrīd represīvā Putina Krievija ir kļuvusi par kleptokrātisku, mafijai līdzīgu federatīvu veidojumu – valsti, kuru ārpusē “ciena” tikai tās valstis, 1)kuras likumus un starptautisko tiesisko kārtību ir gatavas īstenot vai ievērot tikai tiktāl, cik tas saskan ar to pašu interpretāciju, interesēm vai ķeksīša pēc, 2)kuras “baidās” vai ir atkarīgas no “Lielā lāča” ķepas, vienalga, interešu vai resursu aprites ziņā, kā arī, 3)kuru vadoņu savtīgās intereses izvirzās priekšplānā attiecīgās sabiedrības interesēm, tādejādi veidojot bagātu varas slāni un nabagu pārējo sabiedrību, tātad arī valsti kopumā. Līdzības mēs varam novērot komunistiskās Ķīnas politikā, tikai atšķirība tāda, ka ķīnieši nav ekonomiskie punduri un militārie (draudu) goliāti. Lai gan draudu ziņā, šādas tādas tendences jeb apetīte sāk veidoties.

Mēdz teikt, ka “parādi, kas ir tavi draugi un es pateikšu, kas tu esi par cilvēku”. Kaut ko līdzīgu var attiecināt uz valstīm. Piemēram, Krievijas draugi un domubiedri ir – Baltkrievija, Venecuēla, Sīrija, Kazahstāna, Kuba. Tāds tādu atrod? Redzam, ka tās ir nemākulīgi pārvaldītas, dabas resursiem pārbagātas valstis. Valstis, kas tur savas tautas pusbadā un stingri vai mēreni stingri ierobežo indivīda brīvības un tiesības, īstenojot vadoņa vai pie varas esošās politiskās kliķes ideoloģijas un mantrausiskās tieksmes. Visām ir raksturīgi vainot kādus ārējus iemeslus un ienaidniekus. Opozīcijas, brīvas preses, kopējās brīvas sabiedriskās komunikācijas turēšana ciešā iekšlietu struktūru pārraudzībā un pavadā vai pilnīga ierobežošana arī tām ir raksturīga. Tātad, Krievijas domubiedru klubiņš.

Un tad ir valstis, kuras par Krievijas draugiem gluži nevar uzskatīt, piemēram, – ASV, Japāna, Lielbritānija, Kanāda, Nīderlande. Kaut arī Itālijai, Vācijai un Francijai vienmēr priekšplānā ir bijušas merkantilas intereses attiecībās ar Krieviju, tomēr jāsaka, ka paldies Dievam tās stāv vienoti Transatlantiskajā nostājā un arī sankcijās. Visās šajās valstīs, protams, ir savas problēmas. Ne demokrātija ir ideāla, ne viss ir tik skaisti kā varētu likties, taču laiki ir mainījušies un man grūti iedomāties, ka Francija izdomātu uzbrukt Vācijai vai Amerika Kanādai. Ir domstarpības, šad un tad arī dunči mugurā, kā redzējām ar franču zemūdenēm Austrālijai[4].

Biežāk varam dzirdēt politikas vērotājus lietojam terminu – reālpolitika, aprakstot vienus vai otrus katras valsts apsvērumus, taču neskatoties uz to, mēs pamatos un vērtībās turamies kopā. Salkani skanēs, bet – labākai, mierpilnai, labklājīgai rītdienai. To saprot arī, tāds “nemiera” cēlājs Eiropas Savienībā kā ungāru premjers Viktors Orbāns. Ja Rietumi, (arī Japāna, Dienvidkoreja, Austrālija, Jaunzēlande vai Taivāna) ir tik slikti, tad kāpēc visi bēdubrāļi šeit tur savus līdzekļus, skolo savu bērnus (arī Ziemeļkorejas Kims ir studējis Šveicē), pērk nekustamos īpašumus vai vēl lielāki bēdubrāļi un ekonomiskie migranti cenšas šeit nokļūt?

Starp Krievijas cienītājiem, īpaši Rietumos, ik pa laikam atrodas arī pa kādam “lietderīgajam idiotam” vai pērkamam eks-politiķim, kuri tiek dāsni un ērti iekārtoti kādā no Krievijas lielo koncernu valdēm. Piemēram, Vācijas bijušais kanclers Gerhards Šrēders[5], bijušais Francijas premjers Fransuā Fijons[6] vai bijusī Austrijas ārlietu ministre Karina Kneisla[7] ir spilgtākie no tiem. Bijušajam ASV prezidentam Donaldam Trampam arī ir biznesa un, kas zina kādas vēl saites vai kompromāti, kas viņu vieno ar Krieviju[8]. Vācijas Bundestāgā ir arī tāds deputāts Ernsts Klauss no “Die Linke”, kas uzskata, ka Baltijas valstu uzņemšana NATO bija kļūda, jo mūsu (Baltijas) “postpadomju trauma” bojā Eiropas attiecības ar Krieviju un apdraud kopējo Eiropas drošību[9]. Jājautā, vai daļai pašu vāciešu nav Austrumvācijas postpadomju trauma?

Protams, tas ir viens tāds neaptēsts prātvēders, taču līdzīgi mērens viedoklis pastāv daļā vāciski runājošās Eiropas daļas. Jācer, ka ne vairākumam. Vācieši paši brīžiem uzvedās tā, it kā pašus vajātu Hitlera režīma posttraumatiskā stresa sindroms un izdomāta vainas sajūta, kā rezultātā Ukrainai aizsardzības ieroču vietā piedāvā ķiveres un lauka hospitāļus (cik ciniski cēli), bet tai pat laikā Vācija ir ceturtā lielākā ieroču piegādātāja pasaulē, arī diktatoriskiem, cilvēktiesības neievērojošiem un despotiskiem režīmiem. Piemēram, Saūda Arābijai, Ēģiptei, Lībijai un Jemenai[10], kurā pilsoņu karš notiek jau nez cik ilgi. Bet šoreiz ne par vācu divkosīgo dabu gadsimtu gaitā.

Ņemot vērā to, ka Putins ir panācis savu un kundziņam pasaules vai vismaz Ziemeļu puslodes uzmanība ir pievērsta, tad par šī brīža lielāko aktualitāti un nospriegoto krīzi mūsu reģionā uz Ukrainas Krievijas robežas, kuru pats Putins ir izraisījis, par Putinu un Krieviju kopumā no astroloģijas skatu punkta raksta turpinājumā. Šajā rakstā pētīšu un analizēšu Vladimira Putina dzimšanas karti un šī brīža un tuvākās nākotnes aktualitātes viņa horoskopā jeb natālā, kas tajā atspoguļojas šobrīd un tuvāko gadu laikā – Putina līderību un tās izpausmes paša pārvaldītajā, lielākajā valstī pasaulē – Krievijā, kurai nekad nav bijis gana.

Vladimirs Vladimirovičs Putins. Svariem uzmanība svarīga.

Veroties Vladimira Putina dzimšanas astrokartē jeb natālā dažas lietas uzreiz ir acīmredzamas un izceļas. Astroloģijas izpratnē tie ir daži ļoti spēcīgi planētu izvietojumi horoskopā – gan Zodiaka zīmēs, gan attiecīgajās dzīves astrosfērās, kas liecina, ka šis cilvēks ir apveltīts ar īpašībām, kas šo personu noteikti izceļ uz apkārtējo fona. Divos vārdos raksturojot – varaskārs un ārkārtīgi pacietīgs.

Šādi izskatās Vladimira Putina dzimšanas karte jeb natāls. Ar zaļu ir apvilkti punkti natālā, kas ir izteikti spēcīgi, citiem vārdiem, tie atspoguļo šīs personas stiprākās puses.

Par varaskāri, varas despotiju[11], tieksmi pēc karaliskas, Krievijas gadījumā mēs varam teikt cariskas varas, liecina Plūtona atrašanās Lauvas zīmē, kurā Plūtons izpaužas eksaltēti un atrodoties tuvu horoskopa zenītam jeb debess jumam (attēla augšējais, ar zaļu apvilktais punkts). Papildus blakus Plūtonam atrodas Melnais Mēness Lilita un Dienvidu Mēness Mezgls. Lilita ir tā, kas paspilgtināti atspoguļo to kāri un tieksmi pēc ekstravagances, karaliskuma, īpašā statusa, par ko mēs pārliecinājāmies, noskatoties Putina opozicionāra Alekseja Navaļnija sagatavoto filmu, par Putina patiesajām bagātībām un monarhiskajām izšķērdības vājībām. Pie tam, jo lielāku varu Putins akumulē, jo lielāka siena veidojas starp viņu un viņa nelabvēļiem vai sāncenšiem.

Dienvidu Mēness mezgls ir saistāms ar ieciklētiem dzīves uztveres un rīcības modeļiem, kuru motivēta ievirze ir saistāma ar to, ko cilvēks jau no piedzimšanas zina, kas ir tāds kā personas individuālais standarta dzīves modelis, kas vērsts uz pašsaglabāšanos un atturēšanos no šīs dzīves pieredzes attīstības scenārijiem. Tā vietā, lai cilvēks turētos pie tā, kas rada eksistenciālu drošības sajūtu, viņam šajā dzīvē būtu jāatsakās no: 1)vēlmes stāties citu cilvēku ceļā, 2)vēlmes izmantot savu autoritāti, lai ietekmētu citu cilvēku likteņus, 3)vēlmes bezatbildīgi riskēt, ieraujot citus cilvēkus savās spēlītēs, 4)vēlmes apliecināties un lepnības, kuru pamatu pamatos vada bailes. Tās būtu galvenās lietas. Bet kā var secināt no šī, tad Vladimirs Putins pilnībā nepilda savas šīs dzīves “uzdevumus”, bet vadās pēc jau “zināma” inkarnācijas modeļa. Droši vien neviens neko nepārmestu, ja krievu tauta Putina vadībā dzīvotu labklājīgi un šī lielvara būtu kā tāds paraugs, pie kura turēties, taču liela daļa Krievijas iedzīvotāju dzīvo neapskaužamos apstākļos, cilvēku brīvības ir ierobežotas, neviens nedrīkst runāt pretī, bagāti kļūst tikai varai pietuvinātie, un vispārējo Putina attieksmi es domāju, ka raksturo tas, kā Putins izteicās par Ukrainu: “Нравится - не нравится, терпи моя красавица”[12] (Patīk tev tas vai nē, cieties, manu skaistulīt).

Lai gan te jāsaka, ka astroloģiski tāds izteikums pilnībā atbilst Putina izpratnei par mīlestību, vērtībām un sievišķo, jo viņa Venēra atrodas viņa horoskopa 1.Mājā, Skorpiona zīmē. Pie tam neaspektēta. Ir gan ļoti attāls harmonisks trigons ar Urānu Vēzī, kurš viņa gadījumā ir atbildīgs par ģimenes sfēru horoskopā, un tas varētu liecināt, ka kaut kādas ģimeniskas intereses viņam varētu būt, bet visdrīzāk ar šķiršanās akcentu. Jo ne Venēra, ne Urāns attiecīgajās zīmēs neizpaužas īpaši labi. Ģimene viņam bija, bet vara, es teiktu, ir tuvāka. Kā arī ir redzams, ka viņam pret sievišķo ir kaut kāda pagātnes rēta. Es gan neteiktu, ka tas ir ļoti izteikti, bet tur pat fonā blakus ir redzams.

Līdzīgi kā ar dzīves partnerēm Putinam iet arī ar cita veida sadarbības partneriem vai pretiniekiem, sāncenšiem. Veiksmīga partnerība tās šaurākajā un plašākajā nozīmē Putinam traucē realizēt savas ambīcijas. Izteikta ir “neiešu jau lūgties” nostāja. Labu, kopīgu valodu atrod ar tādiem brīvdomājošiem, ekscentriskiem vai ideoloģiskiem partneriem, arī biznesa partneriem, kas klanās Putina priekšā, kā piemēram, ASV bijušais prezidents Donalds Tramps, Brazīlijas prezidents Žairs Bolsonaru, Batkrievijas “baķka” Aleksandrs Lukašenko vai pret savu tautu īstenoto genocīdu piekopjošais Sīrijas vadonis Bašars al Asads. Tie gan sagādā galvassāpes ar saviem režīmiem, taču viņus viegli ir kontrolēt un “biznesam” izdevīgi. Bizness vispār Putinam iet ar tiem, kas ir zem tupeles vai kuru pārliecības ir no vienas saknes.

Savu tuvāko loku un savu pamatu zem kājām Putins prasmīgi kontrolē no aizkulisēm, ja tā var izteikties. Sabiedrības acīs viņš pat var likties draudzīgs un tāds, kuram patīk rūpēties par citiem, taču to, ko sabiedrība neredz, ka tas notiek sistēmiski un sistemātiski, pacietīgi, radoši, ar slepeniem paņēmieniem, izmantojot plaša mēroga kontaktus jeb tīklu. Kā jau slepenajam KGB vai FSB aģentam pienākas. Tādā ziņā savas stiprās īpašības, veidojot savu karjeru viņš ir izmantojis pilnībā, jo grūti iedomāties augstāku karjeras punktu par lielvalsts vadītāju. Uz to norāda attēlā ar zaļu apvilktais planētu puduris horoskopa kreisajā pusē.

Cita situācija ir ar partneriem, kas prasa atbildību un rada izaicinājumus. Šajā situācijā Putinam tik atliktu pamainīt savus uzskatus, attieksmi un stratēģiju pret, piemēram, Rietumiem, ko viņš kā izteikts Svaru zīmes pārstāvis (4 planētas Svaros) kopumā spētu viegli izdarīt, gaisa zīmei dominējot viņa horoskopā. Uz to, piemēram, norāda Mēness Dvīņos un situācijas maiņas aspekts ar personīgās izpausmes un attieksmes virzošo Ascendentu. Šī partnerība būtu grūtāka, jo tā neļautu valdīt, kā Putins grib, taču ieguvumi būtu krietni nozīmīgāki, piemēram, paaugstinot savu klātbūtni un lomu dažādās organizācijās, biedrībās, uz politiskās skatuves, uzlabotos attiecības ar kaimiņiem un informācijas apmaiņa būtu ar lielāku uzticamības pakāpi, uzlabotos gan Putina, gan starptautiskais Krievijas tēls un statuss. Kas ir interesanti un nedaudz paradoksāli, bet manā izpratnē tieši neērtie partneri Putinam rada daļu viņa fortūnas. Deutschland, bist du das?! (Vācija, vai tā esi tu?!) Otra daļa nāk no varas turēšanas.

Runājot par tik daudzināto un apšaubīto Putina kā stratēģa nozīmību, vai viņš tiešām ir tik talantīgs vai viņam vienkārši veicas, tad varu teikt, ko jau iepriekš minēju, ka savus lēmumus viņš vada no “aizkulisēm”. Stratēģija un veiksme viņam iet roku rokā. Uzdienēties no KGB aģenta līdz valsts prezidentam bez mazākajām šaubām prasīja labu stratēģiju un arī veiksmi būt pareizajā vietā, pareizajā laikā un ietekmēt vajadzīgos cilvēkus ar vajadzīgajiem paņēmieniem. Izrietot no viņa horoskopa, Putins savā stratēģijai pieiet radoši, zinot visas un visu ēnas puses, spiežot uz citu vājībām un labi apzinoties kā rīkosies tie, kurus viegli ir paredzēt. Vienīgie, kas var traucēt Putina režīmam, stratēģijai un izjaukt viņa plānus ir viņa tauta, ja impulss nāks no viņa ideoloģiskajiem, represētajiem pretiniekiem, tautiešiem, trimdiniekiem, kā arī no liela citu partneru ekonomiska spiediena; īpaši uz Putina tuvāko loku. Bet cēlonis var būt tikai tautas aktivizēšanās, tādos skaļākos vārdos – tautas sacelšanās, revolūcijas. Kā jau Krievzemei tas raksturīgi.

Varētu padomāt, ka esmu citējis vai atstāstījis kāda Rietumu politikas vērotāja analīzi par Krieviju un tās vadītāja pāris soļiem “pareizajā” virzienā, taču nē, šo es nolasu no Putina dzimšanas kartes kontekstā ar aktuāli notiekošo. Jau minēju, ka Putins savā dzīves ceļā iet vieglāko, kārdinošāko ceļu, tāpēc pārmaiņas no viņa paša diez vai drīzumā vai vispār būs sagaidāmas, bet kas notiek šobrīd Putina horoskopā, par to nākamajā sadaļā.

Turpinājums sekos...

Paldies!

*(Šis raksts sākotnēji 17.02.2022. tika publicēts astroloģijas vietnē astrologi.lv, blogu sadaļā: https://www.astrologi.lv/blogi/valters-sulcs/Raksti/2216/Putina-noriets-I-dala/)

Papildus komentāri pie atsaucēm:

[1] G7

[2] Tas, protams, neuzliek zīmogu. Taču ļaudīm patīk pazoboties. Ne katrs ir spējīgs šādi uzdienēties līdz lielvaras prezidenta amatam.

[3] Apzīmējums “Nostalģiskais imperiālists” atbilst arī Putina horoskopā esošajam Plūtona, Mēness Dienvidu Mezgla, Melnā Mēness Lilitas un MC savienojumu ķekaram Lauvas zīmē.

[11] Despotija - Patvaldības forma, neierobežota monarhija, kam raksturīga augstākās varas patvaļa un pavalstnieku beztiesiskums; valsts, kurā ir šāda patvaldības forma.